Sešas automobiļu drošības sistēmas, kas glābj dzīvību

Autovadītāji arvien veiksmīgāk izmanto dažādas drošības sistēmas un palīgfunkcijas, kuru klāsts ar katru gadu kļūst plašāks. Šī tendence varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ceļu satiksmes negadījumu sekas retāk ir smagas.

Latvijā situācija uzlabojas, ES mērķi - augstāki

Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, 2024. gadā ceļu satiksmes negadījumu un tajos bojāgājušo skaits ir ievērojami samazinājies. Pagājušajā gadā Latvijā uz ceļiem gājuši bojā 111 cilvēki, kas ir vismazākais rādītājs kopš valsts neatkarības atgūšanas. Savukārt Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par mērķiem desmit gadu laikā līdz 2030. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Saskaņā ar pašreizējo tendenci nāves gadījumu skaits samazināsies tikai par ceturtdaļu, kas nozīmē, ka par drošību jārūpējas vēl aktīvāk.

Drošības sistēmas, ko ikdienā pat nepamanām

Gandrīz visi nozīmīgākie pēdējo gadu sasniegumi automobiļu tehnoloģiju jomā ir saistīti ar drošību. Tas nav pārsteigums: automobiļu skaits pasaulē turpina pieaugt un ceļi ir noslogotāki nekā jebkad agrāk. Tāpēc svarīgi parūpēties, lai visi - autovadītāji, braucēji un gājēji - varētu droši sadzīvot līdzās.

Agrīnie automobiļu drošības elementi, piemēram, drošības jostas un drošības spilveni, ko tagad uzskatām par pašsaprotamu, bija vērsti uz to, lai aizsargātu cilvēkus, kas atrodas automašīnā. Savukārt mūsdienīgākās aktīvās sistēmas ir izstrādātas tā, lai aizsargātu gan cilvēkus, kas atrodas automašīnā, gan ārpus tās.

Mūsdienu automašīnās ir tik daudz gudru funkciju, ka var piedot, ja auto īpašnieks par tām pat nezina. Bet, ja tās tiktu iedarbinātas, jūs, iespējams, būtu ļoti pateicīgs par šo drošības sistēmu esamību.

Aplūkosim dažus izcilus veidus, kā modernie automobiļi padara mūs visus drošākus!

Automātiskā avārijas bremzēšana

Ražotāji automātiskās avārijas bremzēšanas funkciju bieži uzsver modeļu specifikācijās, tāpēc salīdzinoši daudzi autovadītāji par to ir informēti. Taču, par laimi, retāk to izjūtam darbībā.

Automobiļi, kas aprīkoti ar automātisko avārijas bremzēšanas sistēmu (AEB), izmanto daudz digitālo kameru un redzamības sistēmu, kas uzstādītas to priekšpusē, lai “uzraudzītu” ceļu priekšā. Bieži šīs pašas kameras nodrošina tādas ērtas funkcijas kā automātiskā kruīza kontrole.

Izmantojot šo "acu" arsenālu, automašīna var novērtēt, kad priekšā parādās risks, sagatavoties rīcībai un pat iedarbināt bremzes, lai novērstu triecienu, uz kuru autovadītājs, iespējams, būtu reaģējis pārāk lēni.

Būtībā automātiskās avārijas bremzēšanas sistēmas cenšas samazināt trieciena ātrumu, bet modernākos automobiļos tās var optimāli novērst sadursmes iespēju. Modernās AEB sistēmas pat spēj atšķirt citus transportlīdzekļus, gājējus un dzīvniekus.

Palīgsistēma sadursmes novēršanai

Balstoties uz AEB iespējām, tā sauktā sadursmes novēršanas palīgsistēma (evasive steering assist, ESA) iet vēl vienu soli tālāk. Tā aktīvi cenšas izvairīties no objekta, ja ar bremžu sniegto palēninājumu nepietiek.

Izmantojot to pašu daudzo kameru klāstu, ko AEB, ESA var ne tikai noteikt, kad priekšā rodas risks, bet arī aprēķināt iespējamo izvairīšanās maršrutu, lai samazinātu triecienu vai pat pilnībā izvairītos no negadījuma.

Nakts redzamības kameras

Pat automašīnām, kurās nav izteiksmīgu nakts redzamības displeju vai automātisku LED lukturu, var būt tumsas ietekmes mazināšanas funkcijas, kas darbojas fonā. Ar “gaismas uztveršanas un attāluma noteikšanas” jeb LIDAR, lāzerskenēšanas sistēmām un radara kamerām tas nodrošina optimālu braukšanu pat ļoti sliktos redzamības apstākļos.

Tas nozīmē, ka jūsu automobiļa aktīvās drošības sistēmas, tostarp iepriekš minētās funkcijas, kā arī joslu saglabāšanas palīgsistēma, adaptīvā kruīza kontrole un pat novietošanas palīgsistēma var darboties jebkurā diennakts laikā.

Noguruma brīdinājums

Dažkārt negadījuma risks rodas nevis ārpus automobiļa, bet gan tā iekšpusē. Daudzos pētījumos pierādīts, ka nogurušo autovadītāju prasmju un drošības traucējumi bieži vien neatšķiras no to autovadītāju rādītājiem, kuri brauc alkohola reibumā. Tas izskaidro, cik bīstama ir atrašanās pie stūres noguruma stāvoklī.

Lai mazinātu negadījumu iespēju, automašīnas jau sen atskaņo brīdinājuma ziņojumus un skaņas signālus, ja esat braucis bez apstājas vairākas stundas. Taču pavisam nesen automašīnas ir aprīkotas ar mazām kamerām, kas uzrauga vadītāja sejas izteiksmi, lai pārliecinātos, ka viņš ir nomodā.

Šīs vienkāršās, bet efektīvās sistēmas, kas galvenokārt koncentrējas uz vadītāja skatiena virzienu, seko, vai jūs pievēršat uzmanību ceļam. Ja jūsu skatiens pārāk ilgi novēršas no ceļa vai redzams, ka acu plaksti aizveras, sistēmas brīdina ar troksni un dažkārt arī ar sēdekļa vibrāciju.

Elektromobiļa ārējās skaņas

Pateicoties elektriskajiem automobiļiem, ceļi pamazām kļūs daudz klusāki. Šī kopumā pozitīvā tendence tomēr var apdraudēt gājēju drošību. Neraugoties uz acīmredzamiem riskiem, daudzi cilvēki, šķērsojot ceļu, joprojām izmanto ausis, nevis acis.

Risks, ko rada klusas automašīnas, ir acīmredzams. Tāpēc automašīnām bez dzinēja tiek uzstādīti ārējie skaļruņi, kas nodrošina skaņas signālu, kurš mainās atkarībā no automašīnas ātruma.

Amortizējoši motora pārsegi

Automašīnas ne tikai cenšas pasargāt gājējus (vai citus neaizsargātākus satiksmes dalībniekus) no ievainojumiem, bet arī var samazināt nopietnu traumu iespējamību, ja rodas nenovēršama situācija. Izstrādāts amortizējošs motora pārsegs, kas, konstatējot sadursmi ar gājēju, nekavējoties piepūš maisu zem motora pārsega, lai to paceltu dažus centimetrus virs motora.

Lai gan tas nenodrošina vieglu triecienu, tas vismaz samazina trieciena smagumu, tādējādi potenciāli novēršot nopietnas traumas.

Līdztekus šādām aktīvām sistēmām pēdējos gados ir mainījies arī automobiļu dizains, lai samazinātu asu leņķu vai materiālu izmantošanu priekšpusē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ automobiļu priekšējās daļas pēdējos gados ir kļuvušas izliektas un noapaļotas. Šādas formas labāk atbilst drošības noteikumiem, tādējādi padarot automobiļus “mīkstākus”. Tomēr tas nav negatīvi ietekmējis pasažieru drošību, jo automašīnas pastāvīgi kļūst arvien drošākas, neatkarīgi no tā, vai esat iekšpusē vai ārpusē.